OrangeLife.LV

kuponi un kredīti

  • Increase font size
  • Default font size
  • Decrease font size
2012. gada oktobrī PTAC piemēroja 10`000 Ls sodu vietnes OrangeLife.lv bijušajiem īpašniekiem SIA "Izdevīgi pirkumi". Ātrie kredīti un kolektīvās iepirkšanās portāli ir saistīti ar risku. Mēs sniedzam padomus, kā iepirkties internetā droši, jēdzīgi un liekam uzdot jautājumus, vai tas vispār ir vajadzīgs.
OrangeLife

Kas sadārdzina kredītus ?

E-mail Print PDF

Latvijā ir plaši pieejamas iespējas aizņemties internetā. Solījums aizdot 100 eiro neapzinīgiem cilvēkiem vēlāk var izvērsties par ļoti dārgu procesu. Lai arī Latvijas likumdošana nosaka, ka šādi darījumi nevar izmaksāt vairāk par 100% no aizdevuma summas, tomēr ne viss ir tik vienkārši kā izliekas. Piemēram, attiecībā uz kredīta pagarināšanas maksu ir noteikts ierobežojums kopējai summai, bet nav precīzi definēts, ka attiecīgo summu nevarētu prasīt par mēneša kavējumu, nevis gadu. Rezultātā aizdevēji turpina pelnīt uz Latvijas likumdošanas trūkumu un nepilnību rēķina.

Aplūkosim piemēru, kā summa, kas sākotnēji bijusi vien 50 eiro neilgā laikā var izaugt līdz 110 eiro vai pat vairāk. Piemērs - Jānis aizņemas 50 eur, procentu likme jeb komisija par darījumu ir 10 eur, pie nosacījuma, ka nav izmantota atlaide, kas ļauj aizņemties bez procentiem. Diemžēl zināmu iemeslu dēļ, Jānis neatmaksā parādu noteiktajā laikā. Rezultātā viņam ir jāmaksā 12,5 eur par līguma pagarināšanu (maksa par pakalpojumu). Viss ir jauki un labi, jo Jānim ir 12,5 eur, taču, ja viņš šādi rīkosies 3x pēc kārtas, tad 3 mēnešu laikā par kredīta pagarināšanu būs jau samaksājis 45 eur. Tas ir gandrīz 200% no sākotnējās aizdevuma summas. Ja uz maziem skaitļiem Jums šādi aprēķini vēl liekas pieņemami, tad pamēģiniet to pašu aprēķināt ar 500 eur vai 1500 eur kredītu. Pie tik lielas aizdevuma summas problēmas sāk rasties pat tiem Latvijas pilsoņiem, kuru ienākumi ir pieskaitāmi pie augstiem un vidējiem.

Situācijās, kad līgums netiek pagarināts kreditoriem ir noteiktas tiesības pieprasīt soda procentus. Par laimi Latvijas likumdošanā 2016. gadā ir noteikti ierobežojumi soda procentiem. Piemēram, 4finance pārstāvētajā smscredit un vivus procenti ir vidēji 0,35% līdz 0,60% dienā no neatmaksātās summas. Kopējais soda naudas apmērs gan ir ierobežots, bet vēl 2014. un 2015. gadā šādi ierobežojumi nebija noteikti, kas ļāvā distances kredītu devējiem pelnīt daudz vairāk nekā patlaban.

Secinājumi

Interneta kredītus Latvijā sadārdzina šādi faktori:

  1. maksa par līguma pagarināšanu;
  2. soda naudas procentu maksājumi;
  3. iedzīvotāju neapdomība un/vai nespēja segt līgumsaistības.

Papildus informācija meklējiet valsts iestāžu mājaslapās

  • Patērētāju kredītu izsniegšanu Latvijā uzrauga Patēretāju tiesību un aizsardzības centrs (http://www.ptac.gov.lv)
  • Kredītiestāžu uzraudzību Latvijā veic Finanšu kapitāla tirgus komisija (http://www.fktk.lv/)

 

 

Oranžs vai balts?

E-mail Print PDF

Nav pagājis nemaz tik daudz laika no tās brīža, kad J. Kaukulis no "Dzelzs vilka" pirmo reizi izdziedāja savu vīziju par to, ka oranžs ir viss. Informatīvais izdevums organgelife.lv uzskata, ka jūs esiet pelnījuši visu labāko un tas nebūt nav oranžs, bet gan balts. Draugi! Ziema ir klāt! Viss ir balts un izskatās, ka drīz kļūs vēl baltāks. Autodvadītāji, kas nebija nomainījuši riepas pa ielām pārvietojas kā daiļslidotājas, bet bērni mēģina celt savus pirmos sniegavīrus un pikojas. Katram savs.

Pavisam drīz jau būs 18. novembris, valsts svētki, taču vienlaikus arī oficiāla brīvdiena vairumam no mums. Tiklīdz vieni svētki būs aizvadīti, tā pavisam tuvu jau būs arī Ziemassvētki. Ja Jums tā neliksies pašiem, tad veikalnieki parūpēsies, lai par nepieciešamību iegādāties dāvanas neaizmirstu pilnīgi neviens, bet tas viss ir štrunts. Svētki ir svētki. Ja nav nauda, veidojiet pašdarinātas dāvanas - veriet krelles, lejiet sveces, taisiet puzurus vai ievārījumu. Cilvēki, kuriem jūs gādāsiet dāvanas patiesībā gaida tikai Jūs, piparkūkas, 7 ēdienus un mierīgu pasēdēšanu draugu un/vai ģimenes lokā. Izņēmums - bērni. Viņi patiešām gaida tikai dāvanas. Atcerieties sevi viņu vecumā. Bērniem dāvanas ir patiešām svarīgas, taču nevajag ieslīgt pārmērībās. Labāk mazs un noderīgs nieciņš nekā milzīgs plastmasas štrunts, kas saplīst jau pirmajā nedēļā.

Viss kļūst balts.

Last Updated on Tuesday, 26 February 2013 13:27
 

OrangeLife un kolektīvās iepirkšanās portāli

E-mail Print PDF

Vēlme iedzīvoties uz citu rēķina ir tikpat sena kā pasaule. Kolektīvās iepirkšanās portāls OrangeLife.lv, kas agrāk piederēja SIA "Izdevīgi pirkumi" laika posmā no 2011. līdz 2012. gadam parādīja hrestomātisku piemēru, kā izkrāpt naudu, izmantojot cilvēku vēlmi iegādāties preces un pakalpojumus lētāk.

Līdz 2012. gada 16. oktobrim Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs bija saņēmis 124 iedzīvotāju sūdzības par SIA "Izdevīgi pirkumi" darbību, bet par visu pēc kārtas.

Kā viss notika!

Portāls OrangeLife.lv piedāvāja saviem lietotājiem iegādāties kuponus tūrisma pakalpojumu saņemšanai. Praksē ceļojuma maršruti tika mainīti bez pircēju ziņas, bet daudzos gadījumos iespēja doties ceļojumā vispār nebija iespējama. Lieki piebilst, ka nauda pircējiem atpakaļ netika atmaksāta, līdz ar to var pamatoti uzskatīt, ka šis bija krāpniecisks darījums visās tā izpausmēs.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu tūrisma pakalpojumus var sniegtu tikai uzņēmumi, kas Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē reģistrējušies kā tūrisma operatori. Iepriekšminētais kolektīvās iepirkšanās portāls šādu licenci nebija saņēmis un kopumā izkrāpa no klientiem un neatmaksāja vismaz 17`813 Ls (daļa klientu devās ceļojumos, bet ne tajos, kur bija plānots).

Ņemot vērā pārkāpumu nopietnību, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs jau iepriekš uzdeva SIA "Izdevīgi pirkumi" pārtraukt piedāvāt tūrisma pakalpojumus portālos orangelife.lv un kupon. lv, taču tas netika ievērots. Lai atjaunotu likuma varu un pārtrauktu šo patvaļu, PTAC uzņēmumam piemēroja sodu 10`000 Ls apmērā. Lieki piebilst, ka izkrāptās naudas summa bija lielāka nekā sods, kas rada pamatotus jautājumus par soda mīkstumu.

Uzņēmums "Izdevīgi pirkumi" kopš 2012. gada maija pilnībā piederēja Inesei Skutānei, bet 2012. gada jūlijā par vienīgo īpašnieci kļuva Krievijas iedzīvotāja Ludmila Knirka. Kā Jūs vērtējat iespējas atgūt naudu no Krievijas pilsones?

Ko no šī gadījuma mācīties patērētājiem?

Kolektīvās iepirkšanās portāli kļūst aizvien populārāki, taču pirms pakalpojuma izvēles ir vērts visus pakalpojumus salīdzināt. Šeit talkā nāk dažādi salīdzināšanas portāli, kas aplūko uzņēmumu piedāvājumus pēc svarīgākajiem kritērijiem. No otras puses, ja kaut kas ir ļoti lēts, tad iespējams, ka tas nemaz nav labs. Izvēloties preci vai pakalpojumu, pievērsiet uzmanību pārdevēja atpazīstamībai, reputācijai un iepriekšējiem darbiem. Populārākie ieprikšanās portāli Latvijā apgroza aptuveni miljons latu, reklāmā ir investējuši vairākus simtus tūkstošus latu un nav ieinteresēti īstermiņa labumu vārdā riskēt ar savu labo slavu.

 

Last Updated on Wednesday, 17 October 2012 21:32
 

Patērētāju kultūra un Latvijas ekonomiskā situācija

E-mail Print PDF

Patērētāju kultūras pamatā ir rīcība, vēlme izcelties uz apkārtējo fona ar savā īpašumā esošajām precēm vai pakalpojumiem. Tieši šis apstāklis kalpo par pamatu daudzu Latvijas un arī pasaules iedzīvotāju apsēstībai ar jaunākajiem mobilajiem telefoniem vai datoriem. Nešaubīgi var apgalvot, ka 95% iedzīvotāju, kuriem ir jānākās paaudzes Apple vai HTC ražojumi viņi nav nepieciešami. Kuru interesē tas, ko Tu šobrīd dari, redzēji pa TV, satiki uz ielas vai no rīta apēdi?  Nekas no t?, ko Tu raksti twiter? vai feisbuk? glob?li neko nemaina un rada tikai il?ziju par darb?bu, aizpilda laiku starp piedzim�anu un n?vi. Tu neesi Tavs dators, Tu neesi Tava friz?ra, darbs, hobiji vai bankas konts. Tu esi, kas vair?k. Nedari darbu, kas nepat?k tikai t?p?c, lai ieg?tu naudu un var?tu paz?m?ties draugu priek�?. Tas viss ir tuk�a ska?a un agri vai v?lu �? izpratne non?k pie katra, ta?u daudziem tas prasa laiku.

V?l pirms 10 - 20 gadiem kred?ti bija gr?ti pieejami un tos var?ja dab?t tikai pa blatu, bank?m tuvi st?vo�i darbinieki, kas tos ar? izk?rtoja saviem draugiem, radiem vai vienk?r�i tiem, kas bija gatavi padal?ties. Infl?cijas un nekustamo ?pa�umu cenu cel�an?s rezult?t? kred?ta summa p?c p?ris gadiem k?uva niec?ga, bet kred?t??m?ji var?ja labi nopeln?t, p?rdodot ieg?d?to ?pa�umu. �odien daudzi tie, kas aizdevumu pa??ma laika posm? no 2005. l?dz 2009. gadam ir devu�ies ?rpus valsts robe�?m un, visticam?k, nekad atpaka? neatgriez?sies. V?lme dz?vot lab?k nek? bija nopeln?ts deva smagu m?c?bu par kuru n?ksies maks?t v?l daudzus gadus. Ne�aub?gi var apgalvot, ka liela da?a vainas j?uz?emas valstij, kas ??va �im procesam notikt, ta?u taisn?bas labad v?rts ?emt v?r?, ka ar? pie st?res bija cilv?ki, kas izmantoja kred?tu bumu, lai iedz?votos. Kas pasp?ja, kas nepasp?ja, tas jau ir cits jaut?jums.

M?sdien?s, kad daudzu m?jsaimniec?bu sp?ja uz?emties jaunas saist?bas ir zem katras kritikas un cilv?ki cen�as vienk?r�i izdz?vot l?dz n?kamajai algai, aizvien liel?ku popularit?ti iemanto ?trie kred?ti, kas ?auj aiz?emties naudu bez ??las internet?. Netiek pras?ts ar? galvojums vai izzi?as no darba vietas. Nav br?nums, ka �ajos apst?k?os 2011. gad? kred?ti internet? tika izsniegti 5 reizes vair?k nek? gadu iepriek�, bet apgroz?jums sasniedza 31 miljonu latu. Var jau priec?ties, ka cilv?ki k??st gudr?ki un sp?j izmantot internetu, lai ieg?tu papildus finan�u l?dzek?us, ta?u ir skaidrs, ka vismaz katram desmitajam rodas probl?mas ar naudas savlaic?gu atmaksu un n?kas maks?t ?oti augstu komisijas maksu. Daudzos gad?jumos Gada procentu likme p?rsniedz vair?kus simtus procentu, t?d?? ir v?rts pirms aiz?em�an?s, iel?koties vivus credit un sal?dzin?t aiz??mumus p?c svar?g?kajiem krit?rijiem. Tas ?aus ietaup?t 10, 20, 30, bet atsevi�?os gad?jumos pat 100, 200 un 300 latus.

Lai ar? uz pap?ra Latvijas ekonomika tiek att?lota k? visstrauj?k augo�? Eiropas Savien?b?, ta?u vairum? gad?jumu tiek noklus?ts, ka m?s zaud?j?m vair?k k? 25% no IKP 1,5 gadu laik? un no Latvijas prom dev?s vair?ki simti t?ksto�i iedz?vot?ju. Tehnokr?tiem, kam visu pat?k r??in?t naudu der iel?got, ka finansi?li tie bija zaud?jumi vair?ku simtu miljardu latu apm?r?. No Latvijas k? valsts saglab?�anas viedok?a t? bija katastrofa, jo aizbrauca, galvenok?rt, jaunie�i, kas var?ja rad?t b?rnus un darba vietas tepat, bet tagad to dar?s sve�um?.

Visas �?s probl?mas rad?ta tr?s apst?k?i - pat?r?t?ju kult?ra, nevalstiska r?c?ba un finan�u izgl?t?bas tr?kums.

Last Updated on Tuesday, 24 October 2017 13:25
 

Kolektīvā iepirkšanās un dzīves jēga

E-mail Print PDF

 

Kolektīvā iepirkšanās un dzīves jēga

Dzīvot ir labi, bet dzīvot labi vēl labāk. Daudzi cilvēki mūsdienās joprojām tic brīnumiem, katru dienu veikalos pavada vismaz stundu, lai nopirktu lētāku maizi, konservus vai banānus. Klikšķina kolektīvās iepirkšanās portālos uz dažādiem piedāvājumiem, kas patiesībā nemaz nav vajadzīgi un, ja tiešām kaut ko iegādājas, tad ir ļoti apmierināti ar savu veikumu. Tā paiet stundas, dienas, mēneši, gadi. Tā vietā, lai palielinātu ienākumus tiek mēģināts iegādāties preces un pakalpojumus lētāk, ietaupīt. Tas ir nepareizi.

Laiks ir pats dārgākais, kas mums dzīvē ir. Netērē savu laiku bezjēgā. Neej epastā vai ziņu portālos 20x dienā. Ja kaut kas ir tiešām svarīgs, tas tevi sasniegs jebkurā gadījumā. Pārskati, kas tavā dzīvē ir svarīgākais un katru dienu izdari vismaz vienu būtisku lietu, sīkumi var pagaidīt. Kolektīvās iepirkšanās portāli nepalīdz ietaupīt. Gluži pretēji. Ar to palīdzību Tu iegādājies lietas, kas Tev nav vajadzīgas un, kuras Tu pretējā gadījumā nemaz nepirktu.

Vai zināji, ka piedzimt par cilvēku izdodas reizi daudzās mūžībās? Netērē laiku velti. Dzīve ir mirklis mūžībā.

Last Updated on Wednesday, 17 October 2012 21:00